+371 27-078-822|| |

RAKSTI UN PACIENTU PIEREDZE

Vai krūts vēža pacientiem nepieciešama pozitronu emisijas tomogrāfija

Paciente ar krūts vēzi, kam PET/DT atklāja metastāzes kaulos, kas nebija redzamas ne datortomogrāfijā, ne scintigrāfijā. Iegūtā informācija pilnībā mainīja ārstēšanas taktiku.

Paciente ar krūts vēzi, kam PET/DT atklāja metastāzes kaulos, kas nebija redzamas ne datortomogrāfijā, ne scintigrāfijā. Iegūtā informācija pilnībā mainīja ārstēšanas taktiku.

Krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā un diemžēl arī biežākais mirstības cēlonis sievietēm darbspējīgā vecumā, tāpēc ļoti būtiski ir regulāri pārbaudīt krūšu veselību. Tas ir būtiski arī tad, ja ģimenē šī slimība nav bijusi, jo diemžēl jaunie saslimšanas gadījumi biežāk ir to sieviešu grupā, kurām rados krūts vēzis nav bijis.

Katrai sievietei būtu jāpazīst savs ķermenis un reizi mēnesī cikla sākumā jāveic pašpārbaude, lai laikus pamanītu bumbuli. Regulāri reizi gadā jāapmeklē ginekologs, un no 40 (!) gadu vecuma jāveic mamogrāfijas un, ja nepieciešams, arī ultrasonogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumi. Pacientēm no 50 līdz 69 gadu vecumam mūsu valstī bez maksas pieejams arī krūts vēža mamogrāfijas skrīnings, kas noteikti jāizmanto. Tas atrod daudz citādi nepamanītus krūts audzējus, tomēr tikai uz to paļauties ir par maz. Krūts vēža riski pieaug jau pēc 40 gadu vecuma, un sevišķi lielā vecumā pēc 69 gadu vecuma, tāpēc mamogrāfija, kas ir zelta standarta krūšu izmeklēšanas metode visā pasaulē, jāveic vismaz reizi divos gados visām sievietēm pēc 40 gadu vecuma. Būtiski uzsvērt, ka krūšu ultrasonogrāfijas izmeklējums neaizstāj mamogrāfiju, kā tas nereti pie mums tiek uztverts.

Papildus klasiskām vizuālās izmeklēšanas metodēm pasaulē un Latvijā pieejama arī pozitronu emisijas tomogrāfija (PET/DT), ko izmanto krūts vēža pacientēm konkrētās situācijās. Tā ir molekulāra attēldiagnostikas metode, kas nosaka krūts vēža agresivitāti. PET/DT izmanto terapijas virziena noteikšanā un terapijas efektivitātes novērtēšanā, kā arī lai izvairītos no nevajadzīgas operācijas pēc ārstēšanas, jo ar šo metodi var atšķirt aktīvus audzējus no atlieku audiem.

PET/DT metode ietver skeneri, kurā izmeklē pacientu pēc niecīgas deas radioaktīvas vielas injekcijas. Visbiežāk lietotā viela ir FDG, ko ķermenis izmanto līdzīgi kā parastu cukuru. Krūts vēzis un tā izplatības perēkļi tālāk ķermenī, līdzīgi kā daudzi citi audzēji, pastiprināti patērē cukuru, tādējādi izgaismojot metastāzes. 30–60 minūtes pēc injekcijas jau var veikt skenēšanu, kas ilgst ap 20 minūtēm. Papildus bez pacienta pārvietošanas veic arī datortomogrāfijas izmeklējumu, un abu izmeklējumu attēlus var savienot un salīdzināt. Pozitronu emisijas tomogrāfijai praktiski nav nekāda loma primārā krūts vēža diagnostikā, tā nav arī izvēles metode metastāžu diagnostikā padušu limfmezglos. Te priekšroka ir klasiskām vizuālās diagnostikas metodēm, mamogrāfijai un ultrasonogrāfijai, arī magnētiskās rezonanses izmeklējumam un biopsijai.

Katru gadu ap 1000 sievietēm Latvijā tiek atklāts krūts vēzis, un ap 11% jau atklāšanas brīdī ir diagnosticētas metastāzes. ASV pacientu dati rāda, ka metastāzes ir pat trešdaļai no jaunatklātiem krūts audzējiem katru gadu. Diemžēl arī Latvijā ir daudz sieviešu, kas nepārbauda krūšu veselību un neizmanto iespēju veikt krūts vēža skrīningu, kā arī ir sievietes, kuras nedodas pie ārsta uzreiz, kolīdz sataustīts bumbulis krūtī, tādējādi ārstēšanu sāk novēloti, kad jau ir metastāzes. Labā ziņa, ka agrīnu krūts vē­ zi ir iespējams izārstēt, savukārt metastātisku krūts audzēju ir iespējams ārstēt, bet ne izārstēt – pacientes ar metastātisku krūts vēzi vidēji dzīvo 2–3 gadus. Metastātisks krūts vēzis uzskatāms par hronisku slimību. Tāpat kā, piemēram, cukura diabētu, arī metastātisku krūts vēzi nevar pilnībā izārstēt, bet var ārstēt, samazināt sli­ mības radītos simptomus un pagarināt pacientes dzīvi.

PET/DT izmeklējumam ir nozīme tieši attālāku metastāžu diagnostikā

PET/DT izmeklējumam ir nozīme tieši attālāku metastāžu diagnostikā, tās izslēdzot vai apstiprinot, tādējādi precīzāk parādot audzēja stadiju (skat. attēlu). Krūts vēža ārstēšanu katram pacientam nosaka ārstu konsilijs, pirmkārt, ņemot vērā stadiju, kādā vēzis atklāts, kā arī audzēja veidu (hormonu receptoru (Hr) un epi­ dermas augšanas faktora receptoru (Her2) rezultāts) un arī pacienta vispārējo veselības stāvokli, blakusslimības un citus tikpat būtiskus faktorus. Tamdēļ, pirms nozīmē ārstēšanu, tiek veikti padziļināti izmeklējumi un analīzes. Klasiski attālāku metastāžu diagnostikai jau gadu desmitiem lieto datortomogrāfiju un kaulu scintigrāfiju, taču PET/DT ir ievērojamu pārāka metode un nereti uzrāda slimības plašāku izplatību nekā klasiskās metodes, tādējādi ietekmējot arī ārstēšanas taktiku un rezultātu. Pierādīts, ka PET/ CT priekšrocības ir metastāžu diagnostikā limfmezglos, kas nav redzamas ar citām metodēm. Klasiski lietotā datortomogrāfijā par metastāzi parasti uzskata limfmezglu, kas lielāks par 1 cm, taču PET/DT droši diagnosticē metastāzi jau no 7 mm, dažkārt jau no 5 mm. Būtiski precīzāk PET/DT metode nosaka krūts vēža stadiju, ja ir aizdomas par tālāku izplatību, kas tieši ietekmē ārstēšanas taktiku. Te jāuzsver, ka metode ietver gan informāciju par audu funkciju, šajā gadījumā cukura patēriņu (PeT), gan strukturālu – par anatomiskām izmaiņām (CT). Salīdzinot ar kaulu scintigrāfiju, PET/DT vizualizē ne tikai viena veida metastāzes kaulos – ar kaula šūnu papildus veidošanos (osteoblastiskas), bet arī tās, kas saistītas ar kaula šūnu izzušanu (osteoklastiskas), kuras scintigrāfija nespēj diagnosticēt. Ne mazāk svarīgi, ka PET/DT limfmezglu, plaušu, vēdera un kaulu izmeklēšana notiek vienā izmeklējumā, ietver arī datortomogrāfijas izmeklējumu un ļauj ietaupīt tik būtisko laiku. Turklāt saņemtā starojuma deva nav lielāka, kā lietojot parastās metodes.

Diemžēl krūts vēzis var atkal atjaunoties (radīt metastāzes) arī vairākus gadus pēc sākotnējās ārstēšanas. Precīzu šādu pacientu skaitu Latvijā nosaukt nevar, bet tie ir vairāki simti pacientu katru gadu. Arī šai pacientu grupai noteikti rekomendē veikt PET/DT izmeklējumu precīzākai atkārtotai stadijas noteikšanai un secīgi ārstēšanas virziena izvēlei. Kā trūkums minama nepieejamība, jo pretstatā citām baltijas valstīm pagaidām Latvijā to pacientiem neapmaksā. Salīdzinot ar parastām metodēm, PET/DT izmeklējums ir arī dārgāks, taču iegūtā informācija var būt unikāla un krasi ietekmēt ārstēšanas veidu un līdz ar to ārstēšanas efektivitāti.

Marika Kalniņa

Marika Kalniņa

Nukleārās medicīnas klīnikas radioloģe diagnoste ar specializāciju kodolmedicīnā.

Krūts vēzis

Sazinieties ar mums

Jautājumu gadījumā, sazināties ar mūsu klientu atbalsta centru.
Mūsu speciālists atbildēs, cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā (darba dienās).

Nukleāras Medicinās Klīnikas Logotips
© Rīgas Stradiņa universitātes Nukleārās medicīnas klīnika