+371 27-078-822|| |

PAR NUKLEĀRĀS MEDICĪNAS KLĪNIKU

Alma Mater

Rīgas Stradiņa universitāte

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir vadošā medicīnas un veselības zinātņu akadēmisko studiju un zinātniskās pētniecības iestāde Latvijā.

RSU universitātes statusu ieguva 2002. gadā, taču tās vēsture tiek mērīta no 1950. gada, kad uz Latvijas Valsts Universitātes Medicīnas fakultātes bāzes tika dibināts Rīgas Medicīnas institūts, kas 1990. gadā tika pārdēvēts par Latvijas Medicīnas akadēmiju. Lielākā daļa medicīnas profesionāļu, kas strādā dažādās jomās Latvijā, izglītību ieguvuši Rīgas Stradiņa universitātē. Šobrīd RSU mācās ne tikai ārsti, zobārsti, farmaceiti un medmāsas, bet arī rehabilitācijas, sabiedrības veselības, sociālo zinātņu un tieslietu speciālisti. RSU piedāvā apgūt sabiedrībā un valstī augsti pieprasītas specialitātes.

RSU ir viena no visvairāk uz starptautisko sadarbību orientētajām augstākās izglītības iestādēm Baltijas valstīs. RSU ir 9 fakultātes, kurās studē ap 8000 studentu. Universitātē mācās lielākais skaits ārvalstu studentu salīdzinājumā ar citām Baltijas valstu universitātēm – ap 2000, t.i. 25% no kopējā universitātes studentu skaita. Lielākā daļa studentu mācās Medicīnas, Māszinību un Rehabilitācijas fakultātēs. Aptuveni 20% RSU studentu apgūst sociālās zinātnes, komunikāciju zinātnes un tieslietas.

RSU ir būtiska loma Latvijas zinātņu jomā, un tā nodrošina pilnu pētniecības ciklu no laboratorijas līdz slimnīcas gultai. Tas īpaši attiecas uz tādām sabiedriski nozīmīgām pētniecības jomām kā onkoloģija, infektoloģija, pediatrija, rehabilitācija un zobārstniecība. RSU ir vadošā medicīnas, farmācijas, zobārstniecības, rehabilitācijas un māszinību zinātņu akadēmiskās pētniecības iestāde.

Rīgas Stradiņa universitāte
Rīgas Stradiņa universitāte

Rīgas Stradiņa universitāte

Studentu prakse
Rīgas Stradiņa universitāte

Rīgas Stradiņa universitāte

Galvenā ieeja
Rīgas Stradiņa universitāte

Rīgas Stradiņa universitāte

Virtuālas desekcijas galds

Vienīga klīnika Baltijas valstīs

Ar savu ciklotrona kompleksu

Cyclotron Laboratory

Līdz ar straujo elementārdaļiņu fizikas attīstību 20. gadsimta sākumā fiziķiem pieejamais pamata pētniecības instruments tajā laikā bija daļiņu paātrinātājs – ierīce, kurā mākslīgai daļiņu paātrināšanai tiek izmantots elektriskais lauks. Pētījumu laikā tika pētīts, kāda ir paātrinājuma ietekme uz daļiņām, tāpat arī paātrināto daļiņu korelācija ar nekustīgo vielu. 1930. gadā amerikāņu zinātnieks Ernests O. Lorencs (Ernest O. Lawrence) no Kalifornijas universitātes ieviesa uzlabotu parasti izmantotās lineārā paātrinātāja versiju, pakļaujot daļiņu staru spēcīga magnētiskā lauka iedarbībai, kā rezultātā tika izgudrots ciklotrons, kurā lādētās daļiņas tiek paātrinātas pa spirāli, salīdzinoši nelielās laboratorijas telpās iegūstot augstas enerģijas daļiņas. Šis izgudrojums viņam atnesa Nobela prēmiju fizikā 1939. gadā.

PET izmeklējumos visbiežāk lietotais radionuklīds ir fluora-18 radioizotops, kas ražots ar skābekli-18 bagātinātā ūdenī ciklotronā paātrināta protonu stara iradiācijas rezultātā.

Cyclotron Laboratory

Skābeklis-18 sastāv no 8 protoniem un 10 neitroniem; pakļauts paātrinātam protonu staram tas absorbē protonus un zaudē neitronus, kā rezultātā rodas mākslīgais izotops – fluors-18, kas sastāv no 9 protoniem un 9 neitroniem. Radionuklīds tiek pievienots glikozes molekulai, iegūstot injicējamu preparātu – fluorodeoksiglikozi (FDG).

Ja cilvēka ķermenī ir audzēja šūnas, kuras sakarā ar paātrinātu vielmaiņu patērē vairāk glikozes nekā parastās šūnas, ir iespējams ļoti precīzi noteikt to atrašanās vietu, pateicoties fluora-18 radioaktīvajai sabrukšanai.

Visā pasaulē ciklotroni tiek izmantoti FDG ražošanai. FDG pirmo reizi tika izmantots 1970. gadu sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs, kur Valsts Veselības institūta un Pensilvānijas universitātes speciālisti atklāja, ka šo savienojumu var veiksmīgi izmantot, lai izvērtētu vielmaiņu smadzenēs.

Cyclotron Laboratory

FDG piemērošanas iespējas ir strauji paplašinājušās, un šobrīd ap 75% no visiem pasaulē uzstādītajiem ciklotroniem tiek izmantoti FDG ražošanai. Citi mazāk ierasti ciklotronos ražotie PET radionuklīdi ietver: oglekli-13, slāpekli-15 un slāpekli-13. 2010. gadā visā pasaulē bija aptuveni 700 ciklotronu, to skaits īpaši strauji pieauga laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam. Laika gaitā ciklotroni ir būtiski uzlaboti – magnētiskās sistēmas komplekss ļauj samazināt relatīvo ietekmi uz paātrinājuma staru, turpretim uzlabotā stara reakcija nodrošina efektīvu ciklotrona darbību, uzlabojot radiācijas drošību.

Rīgas Nukleārās Medicīnas centrs lepojas ar ierīkoto ciklotrona kompleksu, kas ļauj ieviest praksē Ernesta O. Lorenca un citu 20. gadsimta izcilo fiziķu centienus – izmantot zinātnes sasniegumus, lai izveidotu ierīci, kas ļauj risināt veselības aprūpes jomas izaicinājumus.  

Rīgas nukleārās medicīnas centrs

Rīgas Stradiņa universitātes

Radioloģijas zinātniskā laboratorija

Rīgas Stradiņa universitātes Radioloģijas zinātniskā laboratorija veic pētījumus attēlveidošanas jomā, lai uzlabotu diagnostiku un terapiju. Galvenais uzsvars tiek likts uz onkoloģiju un tālākās izpētes jomas ietver citu izplatītu slimību uzlabotu radioloģisko izmeklēšanas metožu izstrādi.

Laboratorijā tiek pētītas nukleārās medicīnas metodes, it īpaši pozitronu emisijas datortomogrāfiju (PET/DT), izmantojot tuvumā esošo Rīgas Nukleārās medicīnas centra un tā ciklotrona sniegtās iespējas. Laboratorijas daudznozaru personāls ietver sertificētus radiologus, nukleārās medicīnas speciālistus, patologus un ķīmijas un fizikas tehniķus.

Laboratorija atbalsta doktorantūras studentu, medicīnas studiju rezidentu, studentu un absolventu izpētes projektus un aktīvi popularizē radioloģijas zinātni. Zinātnisko partneru vidū ietilpst visas galvenās valsts klīniskās slimnīcas un iestādes Latvijā, tāpat ir noslēgti starptautiskas sadarbības līgumi.

Nukleārās medicīnas klīnika

Zinātniskie pētījumi

Viena no Rīgas Stradiņa universitātes Nukleārās medicīnas klīnikas prioritātēm ir pētījumi zāļu un radiofarmpreparātu izstrādes jomā, kā arī tehnoloģiju jomā. Pētījumi tiek veikti dažādās medicīnas nozarēs, piemēram, onkoloģijā, neiroloģijā, u.c.

Šobrīd tiek veikti tādu radiofarmpreparātu, kā fluordeoksiglikozes (18F), gallija-68 prostatas audzēja šūnu membrānas specifiskā antigēna marķiera, u.c. pētījumi.

Fluordeoksiglikoze (18F) – iedarbības izpēte uz biežāk sastopamajiem audzēju veidiem (piemēram, limfoma, salīdzinošie pētījumi, analizējot citas diagnostikas metodes).

Gallijs-68 prostatas audzēja šūnu membrānas specifiskā antigēna marķieris – pētījumi par izmantošanu prostatas vēža diagnostikā.

Pētījumi tiek veikti sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Radioloģijas zinātnisko laboratoriju, Latvijas galvenajām slimnīcām, piemēram, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu, Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, Daugavpils reģionālo slimnīcu, u.c.

Rīgas Stradiņa universitātes Nukleārās Medicīnas klīnika vienmēr ir atvērta jauniem projektiem un izaicinājumiem.

Sazinieties ar mums

Jautājumu gadījumā, sazināties ar mūsu klientu atbalsta centru.
Mūsu speciālists atbildēs, cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā (darba dienās).

Nukleāras Medicinās Klīnikas Logotips
© Rīgas Stradiņa universitātes Nukleārās medicīnas klīnika